Atrasts veids, kā izsekot

Atrasts veids, kā izsekot.

A.Toms. Šeherezādes jaunās pasakas.

Sultāns Šahriārs ar nožēlu paskatījās uz Šeherezādi: “Tu iežēlināji manu sirdi ar savām 1001 pasakām. Vai tad Tev vairāk nav nevienas?”  Šeherezādei sirds iepukstējās straujāk. “Ir, mans kungs! Bet tās ir par kādu citu zemi un citu tautu,” viņa izdvesa. “O, mana mīļā!” isaucās  sultāns, “Tas varētu būt vēl interesantāk!”. Šeherezāde padomāja un teica: “Tad klausies, mans kungs un pavēlnieks!”

Sen senos laikos aiz trejdeviņām jūrām, aiz trejdeviņiem kalniem  ziemeļos pie Gaišās jūras bija neliela valstiņa, kuru sauca Labija. Un dzīvoja tur miermīlīga tauta labieši. Viņai kaimiņos bija draudzīgas valstis Litija un Estija. Bija arī Riebija un Baltriebija. Tā Riebija kādreiz bija Labijai sariebusi un tādēļ attiecības laiku pa laikam bija diezgan saspīlētas, bet brīžiem pat diezgan ciešamas. Daudzi uzskatīja, ka Riebija nemaz tik riebīga nebija, vienkārši tā prata aizstāvēt savas intereses, bieži vien arī uz citu rēķina. Bet tā jau tie lielie mēdz darīt.

Labijai tomēr kaut kā neveicās. Pārdesmit gadu laikā kopš neatkarības iegūšanas visas valdības bija pratušas tautu prasmīgi mānīt. Lielie cīnītāji sagrābās sev visādus labumus, atņemot tos mazajiem cīnītājiem, iestāstot viņiem, ka citādi viņi nevarēs labi cīnīties, ja viņiem nebūs lepnas pilis, ja viņi nevarēs atpūsties ārzemju kurortos, ja nevarēs braukt lepnākajās mašīnās utt. Mazie cīnītāji viņiem naivi ticēja un strādāja vaigu sviedros un baroja lielos cīnītājus. Bet, kad lielie cīnītāji bija visu aprijuši, iestājās krīze, un lielo cīnītāju vidū sākās nesaskaņas, kurš no viņiem lielāks cīnītājs un kurš vairāk tautai nozadzis. Lielie cīnītāji mazajiem visu laiku iestāstīja, ka lielie drīkst zagt un mānīties, jo tā esot pieņemts visā pasaulē. Tauta cieta. Bet, kad lielie cīnītāji valsts kasi bija iztukšojuši, viņi ķērās pie valsts un tautas mantas izandelēšanas, robežas bija vaļā, un drīz vien labiešiem vairs nekas nepiederēja. Bet lai viņi nebuntotos, tad sakārtoja tās lietas tā, ka visi labieši palika parādā lielajiem cīnītājiem un ārzemju naudas govju ganāmpulku īpašniekiem. Labiešu naudas govis un pat kazas bija iepriekš jau likvidētas, naivajai tautai iestāstot, ka tās nav vajadzīgas, jo ārzemēs tādu govju esot daudz un viņas barošot arī labiešus. Tā arī notika. Ārzemnieki atveda savas naudas govis, tās smukāk māva, spalva viņām bija spīdīgāka, un tās akurāti baroja labiešus, kuri savukārt norēķinājās ar burkāniem un lapsu ādām. Bet tad lielie cīnītāji pēc ārzemju govju turētāju “lūguma” atņēma mazajiem cīnītājiem dārziņus un plintes, un tie vairs nevarēja ne izaudzēt burkānus, ne nomedīt lapsas. Tagad nu ārzemju govju gani sāka kliegt, ka labiešus saliks cietumā, lai tik tie pamēģina buntoties.  Labieši metās prom uz ārzemēm ko kājas nes. Bet tā jau arī bija izrēķināts, jo ārzemju ganiem un ganāmpulku īpašniekiem bija vajadzīgi prasmīgi vergi. Tāpēc arī uz ārzemēm aizmukušos labiešus baroja ar lielākiem burkāniem.”

“Tā nevar būt!”, iesaucās valdnieks Šahriārs, “tās tiešām ir pasakas! Es tādiem ministriem un lielajiem cīnītājiem jau sen būtu nocirtis rokas par zagšanu, bet lielākajiem nodevējiem pat galvas! Bet ārzemju govju gani vergotu manai tautai.” “O, visuvarenais valdniek! Klausies tālāk!”, atbildēja Šeherezāde.

Pasaka 2002. Pasaka par lielo Stūrnieci.

Labijā bija Iesmakas ministrija (IeM). Šai ministrijai jau no laika gala bija tāda iesmaka, ar kuru grūti bija tikt galā. Bet visi lielie cīnītāji cīnījās par šo ministra amatu, jo ministrijai vajadzības gadījumā bija iespēja sataisīt tādu smaku, ka jebkuram elpa aizrāvās. Bez tam ministrijas sastāvā bija Valsts pilotu departaments (VP), Draudu pilotu departaments (DP), Ugunsziņu un Gādības departaments (UGD) un citas ietekmīgi smakojošas iestādes. Un, kad valdības (ār)kārtējo reizi nomainījās, par Iesmakas ministri iecēla Minnu Stūrnieci, jo redziet viņa kaut ko saprotot no pilotiem, jo esot pāris reizes lidojusi ar lidmašīnu stjuartes lomā un viņai mājās skapī esot pat stjuartes forma saglabājusies. Un vispār viņa esot “krama vecene” (KV). Nu, vecene viņa nekāda nebija, vēl tīri friša dāma, bet toties solīja reorganizēt Iesmakas ministriju par Iesmaržas ministriju. Un uzvārds arī bija piemērots – Stūrniece, tātad prot stūrēt. Ļaunas mēles gan mēļoja, ka uzvārds esot radies no stāvēšanas aiz stūra, bet viņa tās noraidīja, jo aiz stūra esot stāvējusi gaidot, kad viņu nozīmēs par Iesmakas ministri, jo visu mūžu esot par to sapņojusi.”

Te Šeherezāde apturēja savu stāstu, jo logā iesārtojās saule, un apsolīja turpināt, kad saule atkal norietēs.

(turpinājums sekos)

Ainārs Komarovskis: Ko darīt latvietim?

Ainārs Komarovskis
30. septembris 2009 10:31

Ir pagājuši vairāk kā 18 gadi kopš valsts neatkarības pasludināšanas un 21 gads, kopš mēs uzsākām virzību uz mūsdienu Latviju. Šodienas situācija valstī apmierina vairs tikai atsevišķus cilvēkus. Kas raksturo Latvijas tautsaimniecību 2008. – 2009. gadā, kādi apstākļi to noteica, un kādas ir mūsu attīstības alternatīvas, – par to visu šajās pārdomās.

Kas ir galvenais iemesls, kas padara mūsu dzīvi ar katru mēnesi nepanesamāku, bet valdību spiež pieņemt arvien smagākus lēmumus? – Iemesls tam ir fakts, ka mēs – valsts ekonomika – nopelnām tikai trešo daļu no tā, ko esam pieraduši tērēt.

Nozares, kas nodrošina mūsu ienākumus ir ražošana un būvniecība, kā arī pakalpojumi, kas dod valūtas ieņēmumus (procentos no 2008. gada IKP):

1)      rūpniecība – 10.97%;

2)      lauksaimniecība, mežsaimniecība – 3,03%;

3)      zvejniecība – 0,09%;

4)      elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde – 2,82%;

5)      būvniecība – 8,91%;

6)      viesnīcas un restorāni – 1,65%;

7)      transports, glabāšana un sakari – 10,76%.

Мурниеце разозлило избиение школьника

Мурниеце разозлило избиение школьника | Латвийские СМИ | NovoNews

Мурниеце разозлило избиение школьника
4 ноября 2009 | Среда | 10:03

Мурниеце разозлило избиение школьника
Глава МВД Линда Мурниеце, используя свое личное влияние, вмешалась в конфликт между школьниками в Баложской средней школе. Там учится ее дочь. Негодование министра вызвало нападение на одного учеников – группа школьников на перемене прилюдно заставляли жертву целовать им ноги, иначе грозили физической расправой. Сами же снимали сцену унижения на камеры мобильных телефонов.

Депутат раскрыл секрет министров о 400 млн Ls

Депутат раскрыл секрет министров о 400 млн Ls | В Латвии | NovoNews

Депутат раскрыл секрет министров о 400 млн Ls
11 сентября 2009 | Пятница | 10:59
Версия для печатиВерсия для печати Вставить в блогВставить в блог
Закрыть

Депутат раскрыл секрет министров о 400 млн Ls
Правительство Латвии, обнародовавшее на днях текст соглашения с Международным валютным фондом, засекретило около 10 страниц текста, которые могли вызвать неоднозначную реакцию народа. Об этом на внеочередном заседании Сейма заявил депутат от Народной партии Вент Арманд Крауклис. Например, Латвии придется занять 400 миллионов латов у неких частных спонсоров, рассказал политик.
Читать далее

КомментарииКомментарии (20) Отправить ссылку другуОтправить ссылку другу
Закрыть
Имя друга: E-mail друга:
Ваше имя: Ваш E-mail:
Фото с сайта tartu.ee
Вент Арманд Крауклис.
Правительство Латвии, обнародовавшее на днях текст соглашения с Международным валютным фондом, засекретило около 10 страниц текста, которые могли вызвать неоднозначную реакцию народа. Об этом на внеочередном заседании Сейма заявил депутат от Народной партии Вент Арманд Крауклис. Например, Латвии придется занять 400 миллионов латов у неких частных спонсоров, рассказал политик.

Как сообщает Латвийское радио, с трибуны Крауклиса в буквальном смысле согнал министр финансов Эйнар Репше, заявив, что тот чуть не раскрыл государственную тайну. Та информация, которая содержится в неопубликованной части меморандума, может поставить Латвию в уязвимое положение перед “валютными спекулянтами”, пояснил Репше.

Atpakaļnaudu „tarifs” krīzes laikos pieaudzis līdz 25%

Telegraf.lv

28. augusts (2009)
09:18

 

Jo dziļāka krīze, jo sarežģītākas kļūst uzņēmēju attiecības ar valsts ierēdņiem. Kaut arī uz visaptverošā bankrotu fona saskaņā ar veselo saprātu uzņēmēju dāsnumam attiecībā pret birokrātiju vajadzētu kļūt mazākam, prakse liecina par pretējo – tā saukto „nodokļu”, ko žargonā dēvē par atpakaļnaudām (kriev.val. сумма откатов), apmēri patlaban jau esot pieauguši no 10 līdz 25%, tā šodien vēsta avīze „Telegraf”. Neoficiālas sarunas ar uzņēmējiem liecinot, ka ierēdņu rijīgums ir pamatīgi pieaudzis – ja agrāk kukuļus valsts iepirkumu jomā uzņēmēji deva paši, lai lietas kārtotos raitāk, tad tagad valsts ierēdņi ir kļuvuši vēl nekaunīgāki un naudu atklāti pieprasa, turklāt nosakot divtik lielus antikrīzes tarifus. „Agrāk, nekustamā īpašuma aktivitātes laikā, kad būvēt gribēja visi, projektu saskaņošanā pastāvēja neoficiāli cenrāži – 10-14% no kopējās summas bija jāpārskaita ierēdņiem,” – tā laikrakstam „Telegraf” atzinis kāds uzņēmējs, kurš nav vēlējies atklāt savu vārdu. „Šādus maksājumus veica pat tādas firmas, par kuru lojalitāti pret likumiem nevarēja rasties ne mazākās šaubas,” norāda „Telegraf” sarunu biedrs.

Savukārt pirms dažiem mēnešiem ir iezīmējusies jauna tendence: atklājies, ka valsts un pašvaldību pasūtījumu jomā „tarifi” ir pieauguši gandrīz divas reizes. „Telegraf” sarunu biedrs esot saskāries ar šādu praksi: uzņēmējam piedāvā – vai nu viņš uzvar konkursā un maksā ierēdņiem 25% no projekta kopējās summas, vai arī – uz redzēšanos. Speciālisti šādas summas dēvē par nereālām. Piemēram, Latvijas Celtnieku asociācija uzskata, ka pašreizējā situācijā neviens uzņēmējs nevar atļauties būt tik devīgs.

„Ja tava cena ir pārāk augsta, konkursā vienkārši nav iespējams uzvarēt,” uzskata asociācijas vadītājs Viktors Puriņš. Taču no otras puses raugoties, var saprast arī ierēdņus, jo viņu klientu loks kļūst arvien šaurāks, un „tarifu” paaugstināšana kļūst gluži neizbēgama.

Arī sabiedrību par atklātību „Delna” šī situācija nepārsteidz. Ja ierēdņu algas samazina, tad nav nekāds brīnums, ka vēlme ņemt kukuļus tikai pieaug, tā uzskata „Delnas” eksperte Lolita Čigāne.

Technorati Tags: kukuļi, korupcija, ierēdņi

13.Janvāra mācība

Pols Arods

Tik tiešām nevar atbalstīt vardarbību politisku jautājumu risināšanā, bet jāmēģina tomēr izprast, kas un kāpēc noticis? Jā, kopš 13.janvāra vakara mēs tiešām dzīvojam citā Latvijā. Pareizāk sakot, citā Latvijā mēs dzīvojam jau krietnu laiku, tikai fakta kmonstatācija notika 13.janvārī. Domāju, ka atbildību jānes visām Latvijas valdībām no Godmaņa pirmās valdības līdz Godmaņa tagadējai valdībai. Protams, ne tikai valdībām, bet visām tām koalīciju kombinācijām, kas šīs valdības sastādija. Jo šīdiena ir viņu darbības rezultāts. Cilvēku uzticēšanās ir izmantota ļaunprātīgi. Un, raugiet, tos, kuri aicina uz vispāratzītām vērtībām – godīgumu, pašaizliedzīgu darbu Dzimtenes labā, godprātību pret savu tautu, tos atļaujas nosaukt par populistiem, avantūristiem, bezmaz noziedzniekiem. Cik izkurtējušai jābūt valdītāju kogortai, lai vispāratzītas morāles normas nodēvētu par populismu! Turpinot šo domu, par populismu būtu jādēvē visi tie uzsaukumi un aicinājumi, kas nenes labumu valdošo kabatai. Tā tiešām ir izkurtēšanas galējā robeža. Par velti Birks priecājās, ka piestādīšot milzu rēķinu par postījumiem mītiņa organizētājiem. Pasākums bija organizēts augstā līmenī, un mītiņa laikā un noteiktajā vietā – Doma laukumā, nekādas nekārtības nenotika. Nevienā likumā nav noteikts, ka katrs pasākuma dalībnieks organizētājiem jānogādā mājās. Neviena tiesa, ja tā ir neatkarīga un objektīva, šādu Birka kunga pretenziju apmierināt nevar. Drīzāk jau Birka kungam šis rēķins jāiesniedz savai partijai, kas gandrīz visu laiku ir bijusi pie varas. Valdošie kungi bija iedomājušies, ka viņiem nekas nedraud, ka viņi var neredzēt tautas ciešanas caur savu super auto logiem, ka bērni mācās ārzemēs, ka mājai apkārt liels žogs, bet darba vietu apsargā valsts apsardze. Paskaidrojiet, ar ko viņi atšķiras no daudz kritizētās padomju nomenklatūras, kura visu laiku ir atmaskota par dubulto morāli, par atrautību no tautas? Vai Godmaņa kungs atceras, uz ko viņš aicināja tautu 1990.gadā? Vai atceras, ko stāstīja par neatkarīgās Latvijas valsts un tās tautas nākotni? Un kur mēs esam šodien?
Jā 14.janvārī mēs pamodāmies citā Latvijā! Nosodot vandālismu, kas tika pieļauts pēc mītiņa, gribu atgādināt visiem valdošajiem, ka jūs jau uzaudzinājāt šos alkohola apreibinātos jauniešus! Tā bija jūsu veidotā izglītības sistēma un ekonomiskie apstākļi, kas viņus 90-jos gados izmeta uz ielas, ka viņi neapmeklēja skolas, bet ātri iepazina administratīvo un kriminālo likumdošanu. Tagad viņi ir izauguši. Un ko jūs viņiem piedāvājat? Gumijas lodes? Ūdensmetējus? Asaru gāzi? Vai varbūt jaunas darba vietas un vismaz iespēju godīgi nopelnīt savu maizi? Jūsu prihvatizācijas aizmiglotās acis nespēja saskatīt šīsdienas perespektīvu. Par ko jūs tagad sūkstaties? Jūs jau arī šodien nespējat neko redzēt uz priekšu. Tas jau saprotams pēc jūsu reakcijas uz Prezidenta uzdevumiem Saeimai. Jūs tikai vārdos sakat, ka nemaz neturaties pie krēsla Saeimā, Valdībā utt. Faktiski jūs esat gatavi pārkost rīkli jebkuram, kas mēģinātu apdraudēt jūsu tiesības šo krēslu sildīt mūžīgi.
Jūs mēģinat tautu apmuļķot kārtējo reizi sakot, ka Valsts paliks bez varas kritiskā periodā, ka nav jau ko citu ievēlēt jūsu vietā, ka jāsamierinās vien ar jūsu mūžīgo valdīšanu. Nu nav tā! Saeimu un Valdību jānomaina vienkārši tāpēc, ka to jūs esat nopelnījuši! Nezinu tādu gadījumu, ka tiesa kādu neliktu cietumā tikai tāpēc, ka nav kas viņu aizvieto darba vietā. Nekas, gan jau tauta atradīs sevī veselīgus un domājošus “populistus”, kas spēs attaisnot tās uzticību. Protams, ka nepieciešamas kardinālas izmaiņas vēlēšanu likumdošanā.
Pārdomas izraisa arī pazīstamā advokāta Grūtupa idejas. Propogandējot nepieciešamību pēc visas tautas vēlēta prezidenta un nācijas virsuzdevuma koncepta, viņš atkal ķeras pie “ķēķa”. Jo tautas un valsts līdera lomā jau redz Tautas partijas aktīvistus. Nicīga izteikšanās par Valsts prezidentu un viņa “bailēm” izsludināt amnestiju lielajiem kampējiem, ar to Grūtups parāda savu īsto seju – viņa uzskatā tauta ir šie lielie oligarhi. Nē, Grūtupa kungs! Ne par kādu amnestuju nevar būt ne runas! Papriekšu aplaupīt valsti, izsūkt no tautas pēdējās dzīvības sulas un pēc tam amnestija? Tas ir pilnīgi pret godīguma un taisnīguma principu! Tāda amnestija tieši būtu noziegums pret šo valsti un šo tautu! Tā var spriest tikai cilvēks, kas pats pārsātinājies ar visiem materiālajiem labumiem un kuru pelēkā masa interesē tikai kā izejmateriāls saviem prāta vingrinājumiem. Visam tam cauri spīd paša Grūtupa vēlme būt tāda kā tautas tēva un augstākās patiesības paudēja lomā. Acīmredzot dvēseles dziļumos viņš arī  redz savu portretu vēstures grāmatu lappusēs un vērtējumu ar mūsdienu Latvijas lielākā domātāja un folozofa titulu. Nē, viņš tiešām nav glups! Un dažas idejas par prezidentālu republiku un nācijas virsuzdevumu ir tiešām vērā ņemamas. Tikai žēl, ka tik spējīgs cilvēks nevar iztikt bez “ķēķa”! Noteikti taču jāpabīda savu cilvēku intereses!
Nevaru nenocitēt kāda Tvnet korespondenta rakstīto, kur diezgan precīzi parādītas tautas izjūtas:”Valdošajiem vēlos pateikt, ka ne jau pati krīze lielākoties izsauc situācijas, kas mums bija 13.janvārī un pirms un pēc tā, bet acīmredzama nevēlēšanās runāt ar tautu, acīmredzama ielikteņu politika – gan E. krastiņi, gan šoferi un viņu Tēvi, gan plaša profila speciālisti mehanizatori utt., utt… šis zirnekļu tīkls ir tik dziļš un caurvij valsts pārvaldi, pašvaldības, par Rīgas domi nemaz nerunājot… tas ir tik uzskatāmi redzams, ka cilvēks no izmisuma pāriet naidā, asarās un nespējā. Kauns politiķu bērnišķīgajiem gājieniem pēc 13.janvāra notikumiem, kauns par Daudzes kunga nespēju saprast, cienīt un valdīties, pat runājot par prezidentu, kauns par ministru prezidentu, kurš tiešām ir spējīgs politiķis, kauns par to, ka politiķiem nav ne kripatiņas paškritikas.”
Tajā pašā laikā Latvijas ļaudīm jābūt ļoti modriem, lai emociju uzplūdā kādu rītu nepamostos kāda kaimiņa “Latviešu autonomā apgabala” statusā. Nedrīkstam ieskriet otrā grāvī!
Lai dzīvo brīva un neatkarīga Latvija!

Kas ir ar Latvijas bankām?

from Māris Zanders by Māris Zanders

It
kā viss ir vienkārši: Latvijā t.s. sindicētos kredītus ir ņēmušas
astoņas bankas par kopējo summu apmēram 1 miljards latu; šogad jāatdod
69 miljoni Ls, nākamgad – 862 miljoni. Bankas sākušas piesardzīgi
runāt, ka pašreizējos starptautiskā finanšu tirgus apstākļos tām varētu
rasties grūtības šos kredītus atdot, jo jaunus kredītus dabūt grūti vai
arī to var par ļoti dārgu cenu. Un tad nu nenāktu par ļaunu, ja dzimtā
valsts izlīdzētu ar savām garantijām. Savukārt dzimtā valsts valdošās
koalīcijas izskatā palīdzīgo roku ir gatava sniegt.

Pirmais jautājumu loks. Vai valsts garantijas patiesībā jaunu
resursu iegūšanu var reāli uzlabot? Uz Latvijas stabilitāti un tuvākas
nākotnes izredzēm dažādi starptautiskie vērtētāji tāpat jau šķībi
skatās: kā saka, vai mūsu valdības garantijām maz ir tik liels svars?
Pieņemsim, ka ir. Tātad publikai tiek raidīts signāls: vispār jau mēs
esam dziļā tintē, IKP krīt, deficīts aug, tomēr Latvijas valsts ir
gatava uzņemties papildus saistības simtiem miljonu latu apmērā.
Interesanti zināt, vai tas starptautisko viedokli par mūsu stabilitāti
uzlabos? Domāju, ka nē – ticamāk, ka reakcija būs apmēram tāda: „ak
dievs, viņi jau tāpat dzīvo pāri līdzekļiem, tomēr atļaujas šādu
greznību”. Dīvaini, ka lēmumu pieņēmēji neredz atšķirību starp
bagātajām Rietumu valstīm un Latviju: jā, tur valdības varbūt var
atļauties stutēt savas bankas, tomēr diez vai mēs varam līdzināties ASV
vai Zviedrijai.

Otrais jautājumu loks. Labi, štrunts par to, kā šīs papildus
saistības ietekmēs Latvijas kā valsts reitingus – bankām jāpalīdz un
viss. Bet kāpēc?! Var saprast, ja palīdzība – kaut ar piepūli un risku
– tiek sniegta tad, ja bankas cietušas kādā pēkšņā, no pašām bankām
neatkarīgā kataklizmā. Latvijas gadījumā nekā tāda nav. Bankas
starpbanku tirgū aizņēmās desmitiem miljonu latu, lai uzdzītu kredītu
„burbuli” Latvijā, ko nu visi vienprātīgi atzīst par vienu no
ekonomiskās krīzes cēloņiem. Bankas aizņēmās, lai pašas labi nopelnītu.
Un nopelnīja arī. Tas, ka nu tās nevar atrast jaunu finansējumu veco
parādu atdošanai ir klasiska neveiksme biznesā. Nu, tā gadās. Kopš kura
laika valstij ir jāmaksā par privātu uzņēmēju neveiksmēm?!

Te seko arguments, ka bankas Latvijas ekonomikai ir tik
nozīmīgas, ka tām nevar atļaut nogrimt vai, precīzāk sakot, mazināt
kreditēšanas apjomus. Ziniet, tad tikpat labi pie valdības pēc
kredītgarantijām var sākt piestaigāt arī būvnieki, norādot, cik daudz
cilvēku viņi nodarbina, cik no viņiem ir atkarīgi būvmateriālu un
mēbeļu ražotāji, tirgotāji utt. Dos garantijas arī šai nozarei? Kam vēl?

Trešais jautājumu loks. Labi, štrunts par to, ka īsi taisnīga
šī vienas nozares izcelšana nav, palīdzam tieši bankām. Tad rodas
jautājums, kādā formā. Varētu saprast, ka atnāk tāds baņķieris pie
valdības un saka: atdodu savu lolojumu par simbolisku 1 latu, tikai
pārņemiet saistītas, pats eju pensijā, kad tirgus situācija uzlabojas,
mēģiniet šo banku atkal pārdot. Nu, izcila šāda situācija nebūtu, tomēr
vismaz kaut cik saprotama. Tomēr diez vai kungi tā ir plānojuši.
Ticamāk, ka tie paši neveiksminieki grib gan turpināt savas bankas
kontrolēt, gan valsts atbalstu saņemt. Un tas nav pieņemami.

Šajā stāstā ir vēl vairāki nepatīkami aspekti. 1. Ja valsts
sniedz tik ievērojamas garantijas, bet vienlaicīgi neiegūst kontroli
pār konkrētajām kredītiestādēm, tad faktiski valsts kļūst par ķīlnieku
– banka vienmēr var pavēstīt, ka nenāktu par ļaunu vēl kāda
„piešprice”, citādi tā nevarēs kredītu atdod un jāmaksā būs valstij kā
garantētājai. 2. Šobrīd runa ir par garantijām sindicētajiem kredītiem,
kas jāatdod šogad un nākamgad. Kas notiks 2010.gadā? Būs vajadzīgas
jaunas garantijas? Nē? Uz kā balstās cerība, ka nākamā gada ietvaros
ekonomikā sāksies atveseļošanās? 3. Ja valsts izsniedz garantijas
bankai X, jo tā ir liela, nozīmīga, laba, skaista utt., tad tiek radīts
precedents un būs grūti atteikt garantijas arī bankām Y un Z, jo
argumentēti pierādīt, ka tās ir mazāk labas un skaistas, ir
problemātiski. Tā teikt, ja dod vienam, tad jādod visiem, turklāt ļoti
jāšaubās, ka garantijas negribēs arī tās bankas, kuras varbūt varētu
tikt galā pašu spēkiem – ja garantiju izsniegšanas nosacījumi nebūs
drakoniski, kāpēc neņemt, ja iespējams? Visbeidzot – kāpēc tik svarīgs
un visu Latvijas ekonomiku skarošs jautājums kā valsts garantijas tiek
virzīts steigā un precīzi nepaskaidrojot sabiedrībai plānotos soļus un
mehānismus? (Rau, bagātajās ASV Kongress pirmo banku atbalsta plānu
tomēr atmeta atpakaļ un publika intensīvi diskutēja nedēļām ilgi.)
Ierindas personas labticīgā un konstruktīvā daļa pieļauj, ka politiskā
elite steidzas, jo negrib pieļaut kaut kādas banku klientu neadekvātas
aktivitātes (kurš gan grib jau pastāvošajām ekonomiskajām problēmām
pieplusot banku „nobrukšanu”). Savukārt šīs personas ciniskā daļa min,
vai šādi politiķi nemēģina atstrādāt iepriekš saņemto banku atbalstu
vai arī nodrošināt tādu priekšdienām.

«Телеграф» :: Полиции не хватает железного кулака

«Телеграф» :: Полиции не хватает железного кулака

Полиции не хватает железного кулака
В этом некоторые эксперты видят причины разгула преступности в Латвии [11.07.2008]
Евгений ПАВЛОВ
В ночь со среды на четверг в Елгаве совершено очередное дерзкое ограбление: преступники на краденой машине пытались похитить из магазина Iki банкомат.
Грабежи магазинов, убийства таксистов, квартирные кражи… Что ни день, то новое преступление. И все это в нашей тихой маленькой стране, которая уже стала забывать о таком разгуле преступности. Полицейские начальники поначалу комментировали ситуацию, обещая раскрыть, поймать и обезвредить. А в последнее время затих даже министр МВД Марек Сеглиньш, которому хвастаться нечем: раскрываемость оставляет желать лучшего. Мнения экспертов между тем расходятся: одни винят во всем политиков, другие — бардак в Госполиции, возглавляемой Алдисом Лиелюксисом, а третьи считают, что полицейским элементарно не хватает знаний и опыта, чтобы противостоять обрушившемуся на страну преступному валу.

Выступая недавно перед депутатами Сейма, замначальника Госполиции Янис Вонда сообщил о наметившейся было тенденции снижения уровня преступности в государстве в течение двух предыдущих лет. Однако наступивший год заставил забыть о спокойной жизни — громкие убийства января обозначили новую тенденцию, которую в значительной степени усугубил продолжающийся экономический кризис. Безденежье дало толчок невиданному ранее у нас размаху наглых грабежей и дерзких нападений. В ответ полиция лишь заявляет о начавшихся расследованиях, не предъявляя по ним никаких результатов, тем самым расписываясь в собственном бессилии. Телеграф, обратившись к экспертам, попытался оценить нынешнее положение дел.

“На ситуацию надо смотреть глубже, — говорит экс-глава МВД Янис Адамсонс. — Достаточно долгое время у власти стоит правящая элита во главе с Народной партией. Министр внутренних дел, также принадлежавший к этой партии, делал все, чтобы ухудшить профессионализм полицейских. Многие хорошие специалисты — капитаны, майоры — уходили, так как государство не выполняло своих обязательств перед ними. Вторая причина — недостаточное финансирование. В то время как уровень преступности растет, бюджет полиции урезается. В результате полиция начинает отставать по техническому оснащению от преступного мира. Так что, по большому счету, причину слабой раскрываемости преступлений следует искать не в работе полицейских, а в высших сферах. Но даже те деньги, которые выделяются на борьбу с преступностью, тратятся неэффективно. У нас 13 субъектов оперативной деятельности — это много. Требуется перераспределение средств, тогда и может быть результат. Чтобы бороться с преступностью, необходима политическая воля, которой у наших правящих нет”.

На нехватку профессиональных кадров ссылается и экс-глава Криминальной полиции Латвии Алоиз Блонскис. “Полиции работать все труднее, поскольку штат криминальных отделов и патрульно-постовой службы уже несколько лет не увеличивался, — сказал он Телеграфу. — Ни для кого не секрет и большой кадровый некомплект в полицейских структурах. А если их и комплектуют, то молодыми специалистами, у которых нет опыта в раскрытии преступлений”. В то же время Алоиз Блонскис уверен, что руководство полиции делает все возможное, чтобы работа была эффективной, а невозможного от правоохранительных органов требовать нельзя.

Иного мнения придерживается бывший госсекретарь МВД Андрис Старис. В разговоре с Телеграфом он затруднился прокомментировать озвученные Янисом Вондой цифры статистики, поскольку они не дают полной картины. Однако свое мнение высказал. “Можете смело написать, что в конторе Лиелюксиса (начальник Госполиции. — Прим. авт.) бардак, — заявил Старис. — Очень много там допускается ошибок. Даже в протоколе они путают легковой автомобиль и автоцистерну, а потом удивляются, как такое произошло. Я бы на грубые ошибки подчиненных реагировал острее и жестче. Сейчас же не чувствуется, что в государстве есть руководство полиции — мягкие все стали. А надо давить и бить, держать в железном кулаке”.

ЦИФРА
На 8,8%

за первые 5 месяцев выросла преступность в Латвии.

Самые дерзкие преступления последних двух месяцев

* 14 мая — автотаран магазина Maxima в Риге. За несколько секунд похищены ювелирные изделия и сейф. Ущерб — около 40 тыс. Ls.
* 15 мая — попытка аналогичным способом ограбить магазин Debesmanna. Прикрученный к полу сейф преступникам унести не удалось.
* 23 мая — в Кекавской волости найдена сгоревшая машина такси с водителем внутри. Позже на теле таксиста обнаружено 10 ножевых ранений.
* 23 мая — крупное ограбление магазина электроники в Тукумсе. За 10 минут воры увезли на машине товара на 30 тыс. Ls.
* 3 июня — в Элее (Елгавский р-н) вырван с помощью автомашины и увезен в неизвестном направлении банкомат с деньгами.
* 7 июня — в Риге, на ул. Дзелзавас, из магазина похищен сейф с 10 тыс. Ls. Оконная решетка была сорвана аналогичным способом (см. выше).
* 22 июня — убит таксист в Саласпилсе. На теле обнаружено несколько ножевых ранений.
* 1 июля — убит таксист в Тукумсском районе. На теле — несколько ножевых ранений.
* 9 июля — совершено вооруженное нападение на торговый центр Dole в Риге. Ущерб уточняется.
* 9 июля — в Елгаве таран супермаркета Iki на краденом авто и попытка кражи банкомата.

Смотреть комментарии [3]

А что вы думаете по этому поводу?

Имя, никнейм:
E-mail:
Текст сообщения:
Новостной портал
Италия разрешила сектантам курить “травку”
→ В мире

Итальянский суд разрешил местным растаманам курить марихуану, признав этот процесс “религиозным таинством”.
Умер писатель Анатолий Приставкин
→ Культура

Анатолий Игнатьевич Приставкин, писатель и советник президента РФ по вопросам помилования, умер утром в пятницу, 11 июля 2008 года.
Правительство перекроило бюджет
→ В Латвии

Правительство утвердило поправки к бюджету текущего года, которые предусматривают минимальный профицит.
Latvijas Dzelzceļs увеличила прибыль в 10 раз
→ Бизнес

В 2007 году оборот многих латвийских компаний превысил показатели прошлых лет.
Реклама: